senmūži
"Senmūži" nozīme:
Tas ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē senos cilvēkus, senčus, priekštečus vai senatnes iedzīvotājus. Bieži lietots, runājot par cilvēkiem, kas dzīvojuši tālā pagātnē, vai par senām paaudzēm kopumā.
Piemēri lietojumā:
1. Vēstures kontekstā:
"Arheoloģiskie izrakumi atklāj, ka senmūži šajās zemēs jau aizvēsturiskos laikos nodarbojušies ar zemkopību."
2. Kultūras/dzimtas kontekstā:
"Saskaņā ar ģimenes leģendu, mūsu senmūži bija cēlušies no kuršu zemēm."
3. Salīdzinošā nozīmē (humorā vai nopietni):
"Mūsdienu tehnoloģijas senmūžiem būtu šķitušas kā brīnums."
Sinonīmi: senči, priekšteči, vectēvi, senatnes cilvēki.
Antonīmi: mūsdienu cilvēki, pēcteči, pēcnācēji.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.