senitāļi
"Senitāļi" ir vēsturisks termins, kas latviešu valodā apzīmē senos iedzīvotājus vai pirmiedzīvotājus konkrētā reģionā. Tas bieži tiek lietots, runājot par cilvēkiem, kas apdzīvojuši kādu teritoriju pirms mūsdienu tautu veidošanās vai pirms lielāku kultūru ienākšanas.
Īsumā:
Vārds "senitāļi" nozīmē senos iedzīvotājus (piemēram, pirms vikingu, senajiem romiešiem u.c.).
Piemēri lietojumā:
1. Arheoloģijā:
"Šajā apgabalā atrastie senie kapi liecina par senitāļu apmetņu esamību jau akmens laikmetā."
2. Vēstures aprakstos:
"Pirms latgaļu un zemgaļu ciltīm šeit dzīvojuši senitāļi, kuru kultūra vēl nav pilnībā izpētīta."
Skaidrojums:
Termins tiek lietots, lai atšķirtu senās, bieži maz pētītas kopienas no vēlāk ienākušajām tautām. Līdzīgas nozīmes vārdi citās valodās ir, piemēram, angļu "aborigines" vai "ancient inhabitants", bet latviešu valodā "senitāļi" nav tieši saistīts ar konkrētu etnisko grupu (piemēram, Austrālijas aborigēniem), bet gan ar vispārīgu seno iedzīvotāju jēdzienu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.