Seniskums nozīmē vecuma dēļ radusies novecošanās, nespēja vai nespēks, bieži vien ar negatīvu nokrāsu, uzsverot fizisko vai garīgo samazinājumu.
Piemēri:
1. Pēc ilgstošas slimības viņa kustībās bija manāms seniskums – rokas trīcēja, un solis kļuva vilcināgs.
2. Grāmatā tēls ar ironiju runāja par savu seniskumu, atsakoties no jaunām idejām kā "vecu ieradumu dēļ".
Sinonīmi: nespēks, novecošanās, nespēja, nožēlojama vecuma vājums.
Atšķir no: vecums (neitrāls), gados vecs (objektīvs).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.