semasioloģisks
Semasioloģisks (no grieķu: sēmasia — 'nozīme' un logos — 'mācība') ir lingvistikas termins, kas attiecas uz vārdu nozīmju izpēti, to attīstību, maiņu un savstarpējām saistībām. Tas ir sinonīms vārdam semantisks, bet biežāk lietots akadēmiskā kontekstā.
Īsumā:
Semasioloģija pēta, kā vārdi iegūst, maina vai zaudē nozīmi, kā arī to, kā dažādas nozīmes ir saistītas viena ar otru.
Piemēri semasioloģiskām parādībām:
1. Nozīmes paplašināšanās
- "Pelēks" sākotnēji nozīmēja tikai krāsu, bet mūsdienās var nozīmēt arī neizteiktu, garlaicīgu, nenoteiktu (piemēram, "pelēka zona", "pelēka masa").
2. Nozīmes sašaurināšanās
- "Dārzeņi" latviešu valodā vēsturiski varētu apzīmēt visus augus, bet mūsdienās tikai ēdamus augus (nevis, piemēram, kokus).
3. Metaforiska nozīmes maiņa
- "Pele" (dzīvnieks) → "datorpele" (ierīce) pēc formas līdzības.
4. Ameliorācija (nozīmes uzlabošanās)
- "Kņada" agrāk nozīmēja 'kauja', bet mūsdienās biežāk lietota pozitīvā kontekstā kā 'dzīva, enerģiska aktivitāte'.
5. Pejorācija (nozīmes pasliktināšanās)
- "Villis" sākotnēji bija vienkārši 'meža dzīvnieks', bet mūsdienu sarunvalodā var nozīmēt 'nepatīkams, agresīvs cilvēks'.
Semasioloģisks pētījums var analizēt arī sinonīmiju, antonīmiju, polisēmiju (vairākas nozīmes vienam vārdam) un citas nozīmes attiecības.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.