Sēlisks (no latīņu selenicus — "ar saturu no selēna") ir ķīmisks termins, kas apzīmē selēna saturošu savienojumu vai vielu. Tas attiecas uz vielām, kurās selēns (Se) ir sastāvdaļa, vai arī uz procesiem, kas saistīti ar selēnu.
Piemēri:
1. Sēliskās skābes — organiskās skābes, kurās skābes atlikumā ir selēna atoms (piemēram, selēnskābe, H₂SeO₄).
2. Sēliskais stikls — stikla veids, kas satur selēnu un izmanto optikā (piemēram, objektīvos).
3. Sēliskie savienojumi — dažādi selēna savienojumi, ko izmanto elektronikā, fotoelementos vai kā pigmentus.
Termins galvenokārt lietots ķīmijas, materiālzinātnes un tehnoloģiju kontekstā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.