savienotājs

Savienotājs (arī konjunkcija) ir vārds, kas savieno teikuma daļas, vārdus vai teikumus. Tas kalpo, lai izteiktu attiecības starp tiem (piemēram, papildināšanu, pretstatīšanu, cēloņu).

Piemēri:
1. Un – papildina informāciju:
"Es lasīju grāmatu un rakstīju piezīmes."
2. Bet – izsaka pretstatījumu:
"Viņš gribēja iet uz kino, bet nebija laika."
3. Jo – norāda iemeslu:
"Viņa atvadījās, jo bija jāsteidzas."
4. Vai – izsaka izvēli:
"Vai tu gribi tēju vai kafiju?"

Citi bieži lietoti savienotāji latviešu valodā: arī, taču, tāpēc, lai, kaut, tomēr.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'savienotajs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Vardnica.lv ir daudzfunkcionāls tiešsaistes rīks, kas nodrošina precīzu tulkojumu starp latviešu valodu un daudzām citām pasaules valodām. Šeit lietotāji var viegli tulkot gan atsevišķus vārdus, gan lielākus tekstus abos virzienos. Papildus tulkošanai vietne piedāvā plašu latviešu valodas terminu skaidrojošo vārdnīcu, kas palīdz izprast sarežģītus jēdzienus. Šis ir uzticams un visaptverošs palīgs ikvienam, kurš vēlas padziļināt savas zināšanas par latviešu valodu un izpētīt savas saknes.

Įrašas
Paaiškinimas	Savienotājs (arī konjunkcija) ir vārds, kas savieno teikuma daļas, vārdus vai teikumus. Tas kalpo, lai izteiktu attiecības starp tiem (piemēram, papildināšanu, pretstatīšanu, cēloņu). Piemēri: 1. Un – papildina informāciju: "Es lasīju grāmatu un rakstīju piezīmes." 2. Bet – izsaka pretstatījumu: "Viņš gribēja iet uz kino, bet nebija laika." 3. Jo – norāda iemeslu: "Viņa atvadījās, jo bija jāsteidzas." 4. Vai – izsaka izvēli: "Vai tu gribi tēju vai kafiju?" Citi bieži lietoti savienotāji latviešu valodā: arī, taču, tāpēc, lai, kaut, tomēr.