sarmats
"Sarmati" ir senās indoeiropiešu (īpaši irāņu) klejotāju un karotāju cilts, kas no 5. gs. p.m.ē. līdz 4. gs. m.ē. apdzīvoja Eiropas stepes reģionu (mūsdienu Ukrainas, Krievijas dienvidu un Kazahstānas rietumu daļas). Viņi bija cieši radniecīgi skitiem, bet atšķīrās ar smagāku kavalēriju un sieviešu lomu karos.
Īsumā nozīme:
Vēsturiska stepju tauta, pazīstama kā prasmīgi jātnieki un karotāji, kas ietekmēja Romas impērijas pierobežu un vēlāk saplūda ar citām nomadu tautām.
Piemēri lietojumā:
1. Vēstures kontekstā:
"Sarmatu karavīri bija slaveni ar savu smago bruņoto kavalēriju, kas izmantoja ilgus šķēpus un bruņus no metāla plāksnēm."
2. Mūsdienu atsauces:
"Arheoloģiskie izrakumi Ukrainā atklāj sarmatu apbedījumus ar greznām zelta rotām un ieročiem."
3. Kultūras ietekme:
"Leģenda par Amazonēm dažkārt tiek saistīta ar sarmatu sievietēm, kuras, pēc vēsturnieku aprakstiem, piedalījās karos līdzās vīriešiem."
Papildus informācija:
Sarmati ir pieminēti seno grieķu un romiešu avotos (piemēram, Herodots, Ovīdijs). Viņu mantinieki tiek uzskatīti par alāņiem (osetīniem) un citām Kaukāza tautām. Termins dažkārt tiek lietots arī poētiskā nozīmē, apzīmējot senas stepju tradīcijas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.