Sarkofāgs (no grieķu: σαρκοφάγος — "ēdējs gaļu") ir:
- Kaps vai zārks (bieži vien no akmens, kaļķakmens vai keramikas), kurā glabā mirušā ķermeni.
- Senajā pasaulē (Īģiptē, Grieķijā, Romā) tika izmantots kā grezni dekorēta pēcapbedījuma piederība.
Piemēri:
1. Vēsturiski:
- Senās Īģiptes faraonu sarkofāgi bieži bija grezni rotāti ar hieroglifiem un zelta maskām.
- Romiešu sarkofāgi nereti attēloja mitoloģiskas ainas vai mirušā dzīves ainavas.
2. Mūsdienās:
- Mūzejs izstāja viduslaiku krustneša akmens sarkofāgu ar vairoga reljefiem.
- Arheologi atrada seno cilšu priekšnieka sarkofāgu ar dārglietām iekšienē.
Papildus:
Dažreiz vārds sarkofāgs lietots arī pārnestā nozīmē, apzīmējot kaut ko "nogalojošu" vai "iznīcinošu" (piemēram, kodola atkritumu sarkofāgs — konstrukcija, kas izolē bīstamus materiālus).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.