Sapostījums nozīmē atkritumu, netīrumu vai piesārņojumu, bieži vien ar negatīvu pieskaņu — kaut ko, kas sabojā tīrību, kārtību vai morālo integritāti.
Vārds cēlies no darbības vārda "sapostīt" (padarīt netīru, sabojāt).
Piemēri:
1. Fiziskā nozīme:
"Pēc festivāla zālienā palika liels sapostījums — pudeles, papīri un pārtikas atliekas."
2. Morāla/abstrakta nozīme:
"Viņa meli un manipulācijas bija īsts sapostījums šīs ģimenes attiecībās."
3. Vides kontekstā:
"Rūpniecības notekūdeņi radīja bīstamu sapostījumu upē."
Sinonīmi: piesārņojums, netīrība, piegāzība, blēņas (sarunvalodā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.