samariete
"Samariete" ir vēsturisks termins, kas apzīmē Samārijas iedzīvotāju — cilvēku, kas dzīvoja vai nāca no Samārijas (senas reģiona teritorijas mūsdienu Izraēlas ziemeļdaļā). Vēsturiski ebreju tautībai piederējuši divi galvenie novadi: Jūdeja (dienvidos) un Samārija (ziemeļos). Pēc Asīrijas impērijas iekarošanas (8. gs. p.m.ē.) daļa samariešu sajaukušies ar citām tautām, radot reliģiskas un etniskas atšķirības no jūdiem.
Īsumā:
"Samariete" = Samārijas iedzīvotājs, ar specifisku vēsturisku un reliģisku nozīmi.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"Bībelē pieminēts, ka Jēzus sarunājās ar samarieti pie akas, kas tolaik bija neparasti, jo jūdi un samarieši izvairījās no kontaktiem."
2. Mūsdienu lietojums (pārnestā nozīmē):
"Viņš jūtas kā samariete savā pilsētā — daži iedzīvotāji uzskata, ka viņš nav 'īsts' šīs vietas pārstāvis."
3. Reliģiskais aspekts:
"Mūsdienās vēl pastāv neliela samariešu kopiena, kas saglabājusi seno Tora versiju un reliģiskos rituālus."
Svarīgi:
- Bībelē "labais samariete" ir simbols palīdzības sniedzējam, kas pārvar sociālas barjeras.
- Vēsturiski jūdi un samarieti bija ienaidnieki, jo samarieti tika uzskatīti par jauktas tautības pārstāvjiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.