Sakrokojums (no latīņu sacrum — "svēts") ir svētīšanas vai iesvētīšanas akts, kurā kāds cilvēks, priekšmets, vieta vai darbība tiek nodota dievišķajam kalpošanai vai iegūst reliģisku nozīmi. Tas bieži saistīts ar baznīcas rituāliem.
Piemēri:
1. Baznīcas iesvētīšana — jaunas baznīcas vai altāra iesvētīšana ar īpašu liturģiju.
2. Jaunā priestera ordinācija — kad cilvēks tiek iesvētīts priestera dienestam.
3. Svētūdens sakrokojums — ūdens iesvētīšana kristību vai citu svētku laikā.
4. Laulības sakrokojums — laulības slēgšana baznīcā, kur tā tiek uzskatīta par svētu saikni.
Lietojums teikumos:
- "Bīskaps veica jaunās baznīcas sakrokojumu."
- "Viņa sakrokošanas dienā saņēma svētās orders."
Termins galvenokārt lietots kristīgajā kontekstā, bet var attiekties arī uz citām reliģijām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.