"Sacītājs" nozīme:
Tas ir cilvēks, kas kaut ko stāsta, vēsta, paziņo vai izsaka (parasti publiski, oficiāli vai mākslinieciski). Bieži lietots literatūrā, retorikā, folklora kontekstā.
Piemēri:
1. Pasaku sacītājs – cilvēks, kas stāsta pasakas (piemēram, tautas pasaku sacītājs).
Vecais vīrs bija apbrīnojams pasaku sacītājs – viņa stāsti aizrāva gan bērnus, gan pieaugušos.
2. Vēstu sacītājs – vēstnesis, vēsts pārnēsātājs.
Senajos laikos vēstu sacītāji devās tālos ceļojumos, lai nodotu ziņas starp valdniekiem.
3. Tiesas sacītājs – persona, kas tiesā sniedz liecību vai stāsta notikumu gaitu.
Galvenais liecinieks kļuva par galveno tiesas sacītāju, detalizēti aprakstot notikumu.
Sinonīmi: stāstītājs, vēstnesis, runātājs, ziņotājs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.