sacerēšana

Sacerēšana nozīmē svētīšanu, iesvētīšanu, veltīšanu dieviem — darbību, kurā kaut kas tiek padarīts svēts vai iegūst reliģisku nozīmi.

Piemēri:
1. Senajā Romā upurus pirms ziedojuma sacerēja, izsaucot dievu vārdus.
2. Kristietībā baznīcas, altārus vai ūdeni sacerē, lai tie kļūtu svēti.
3. Mūsdienās vārds reti lietots, bet var apzīmēt kāda objekta vai rituāla iegūšanu svētumā (piemēram, jaunā ēka tiek "sacerēta" dievkalpojumam).

Etymoloģija: No latīņu sacrare ("padarīt svētu"), saistīts ar sacer ("svēts"). Latviešu valodā vēsturiski lietots reliģiskā kontekstā.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'saceresana' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	Sacerēšana nozīmē svētīšanu, iesvētīšanu, veltīšanu dieviem — darbību, kurā kaut kas tiek padarīts svēts vai iegūst reliģisku nozīmi. Piemēri: 1. Senajā Romā upurus pirms ziedojuma sacerēja, izsaucot dievu vārdus. 2. Kristietībā baznīcas, altārus vai ūdeni sacerē, lai tie kļūtu svēti. 3. Mūsdienās vārds reti lietots, bet var apzīmēt kāda objekta vai rituāla iegūšanu svētumā (piemēram, jaunā ēka tiek "sacerēta" dievkalpojumam). Etymoloģija: No latīņu sacrare ("padarīt svētu"), saistīts ar sacer ("svēts"). Latviešu valodā vēsturiski lietots reliģiskā kontekstā.