rupjkeramika
"Rupjkeramika" ir latviešu valodas termins, kas apzīmē rupju, biezu, parasti nelīdzenu virsmu un porainu keramiku, ko izmanto galvenokārt funkcionāliem vai dekoratīviem mērķiem, nevis smalkai trauku izgatavošanai.
Galvenās īpašības:
- Rupja, nerafinēta māla struktūra.
- Bieži ar redzamu ieslēgumu (piemēram, smilšu, akmentiņu).
- Parasti netiek glazēta vai tiek glazēta daļēji.
- Lielāka izturība un porainība.
Piemēri:
1. Dekoratīvie podi un trauki – lauku stilā izgatavoti podi, vāzes, svečturi ar nelīdzenu virsmu.
2. Ķieģeļi un flīzes – neapstrādāti ķieģeļi (klinkeris), terakotas flīzes, fasāžu apdares materiāli.
3. Dārza keramika – podi augiem, ūdens trauki, skulptūras āra telpām.
4. Traditionālie trauki – piemēram, Latvijā vēsturiski izmantotas rupjas māla pannas (biezās sienas) ēdiena gatavošanai.
Atšķirība no smalkkeramikas:
Rupjkeramika ir izturīgāka un biežāk lietota būvniecībā vai kā dekoratīvi objekti, savukārt smalkkeramika (piemēram, porcelāns, fajansa) ir plānāka, gludāka un paredzēta galda traukiem vai mākslas darbiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.