"Runātprasme" latviešu valodā nozīmē prasmi skaidri, pārliecinoši un efektīvi runāt publiski vai sarunās — tas ir māksla pareizi, skaidri un ietekmīgi izteikt domas.
Īsumā: Tā ir publiskās runas māksla un prasme.
Piemēri lietojumam:
1. Viņa runātprasme pārsteidza visus — uz skatuves viņa runāja brīvi un aizraujoši.
2. Politika bieži prasa labu runātprasmi, lai pārliecinātu vēlētājus.
3. Skolotāja uzsvēra, ka runātprasmes attīstīšana ir svarīga gan mācībās, gan darbā.
Sinonīmi: oratora prasme, runas māksla, elokvence, publiskās runas prasme.
Runātprasme ietver ne tikai vārdu izvēli, bet arī intonāciju, žestus, skatiena kontaktu un pārliecību pašizteiksmē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.