runātnīgs

"Runātnīgs" nozīme:
Cilvēks, kurš mīl daudz un labi runāt, bieži vien izteiksmīgi, pārliecinoši un ar vieglumu. Tas nav negatīvs vārds (atšķirībā no "pļāpīgs"), bet gan apzīmē kādu, kam patīk sarunas, diskusijas un runas māksla.

Piemēri:

1. Sarunā:
"Viņš ir ļoti runātnīgs – tik viegli iesaista citus sarunā un stāsta aizraujošus notikumus."

2. Aprakstā:
"Runātnīgais lekciju sniedzējs pārvaldīja auditorijas uzmanību visu stundu."

3. Salīdzinājumā:
"Mārtiņš ir klusāks, bet viņa brālis ir daudz runātnīgāks un vienmēr atrod kopīgas tēmas ar svešiniekiem."

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'runatnigs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Runātnīgs" nozīme: Cilvēks, kurš mīl daudz un labi runāt, bieži vien izteiksmīgi, pārliecinoši un ar vieglumu. Tas nav negatīvs vārds (atšķirībā no "pļāpīgs"), bet gan apzīmē kādu, kam patīk sarunas, diskusijas un runas māksla. Piemēri: 1. Sarunā: "Viņš ir ļoti runātnīgs – tik viegli iesaista citus sarunā un stāsta aizraujošus notikumus." 2. Aprakstā: "Runātnīgais lekciju sniedzējs pārvaldīja auditorijas uzmanību visu stundu." 3. Salīdzinājumā: "Mārtiņš ir klusāks, bet viņa brālis ir daudz runātnīgāks un vienmēr atrod kopīgas tēmas ar svešiniekiem."