"Robežnieks" nozīme:
- Galvenā nozīme: Persona, kas dzīvo pie valsts robežas vai strādā robežsardzē.
- Vēsturiskā nozīme: Viduslaikos — zemnieks, kas dzīvoja pie novada robežas un veica robežu uzraudzības funkcijas.
Piemēri:
1. "Robežnieki uzmanīgi vēroja, lai nekādas nelicences preces netiktu pārvadātas pār robežu."
2. "Viduslaiku robežnieki bieži bija pirmie, kas uzzināja par ienaidnieka tuvošanos."
3. "Vecais kalnu mājoklis vēsturiski piederējis robežnieku ģimenei, kas gadsimtiem strādājusi pie šīs robežas posma."
Sinonīmi: robežsargs, pierobežnieks (vēsturisks), grenznieks (vāciski), border guard (angliski).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.