rezorbcija
Rezorbcija (no latīņu: resorbere — "uzsūkt") ir process, kurā viela tiek uzsūkta vai absorbēta atpakaļ ķermeņa audos, šūnās vai sistēmās. Tas bieži attiecas uz vielu pārvietošanu no vienas ķermeņa daļas uz citu, piemēram, no gremošanas trakta asinīs vai no audiem limfātiskajā sistēmā.
Galvenās nozīmes:
1. Fizioloģija — vielu (piemēram, barības vielu, šķidrumu) uzsūkšana organismā.
2. Medicīna — patoloģisku struktūru (piemēram, hematomu, šķidrumu) lēna izzušana vai uzsūkšana organismā.
3. Ķīmija/fizika — gāzu vai šķidrumu absorbcija cietā vai šķidrā vidē.
Piemēri:
1. Gremošanas sistēmā — tauku un ogļhidrātu rezorbcija zarnās, kur tie uzsūcas asinīs.
2. Nierēs — ūdens un minerālvielu rezorbcija no urīna atpakaļ asinīs, koncentrējot urīnu.
3. Medicīnā — pēc traumas hematoma rezorbcija (asinājuma lēnā uzsūkšanās).
4. Farmācijā — zāļu rezorbcija no zarnām vai ādas, lai tās nonāktu asinīs.
Īsumā: Rezorbcija ir vielu uzsūkšanās organismā vai noteiktā vidē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.