restitūcija
Restitūcija (latīņu restitutio — 'atjaunošana', 'atdodšana') ir tiesisks termins, kas nozīmē:
1. Īpašuma atdošana likumīgajam īpašniekam pēc tā nelikumīgas atņemšanas.
2. Atlīdzināšana par nodarītu zaudējumu, kaitējumu vai nelikumīgu peļņu — atjaunojot situāciju, kas būtu bijusi, ja pārkāpums nebūtu noticis.
Piemēri:
1. Īpašuma atgriešana
Piemērs: Otrā pasaules kara laikā nacisti zagta mākslas glezna tiek atdota īpašnieka mantiniekiem.
2. Atlīdzība par nelikumīgu peļņu
Piemērs: Persona, kas nelikumīgi izmantojusi cita zemi, ir pienākusi atdot visus ienākumus, kas gūti no šīs zemes ekspluatācijas.
3. Stāvokļa atjaunošana
Piemērs: Uzņēmums, kas ar viltu iegāvis līgumu, ir pienākts atjaunot otru pusi tādā stāvoklī, kāda tā bija pirms līguma noslēgšanas (piemēram, atdot saņemtos maksājumus).
Jēdziens bieži sastopams:
- Starptautiskajās tiesībās (valstu teritoriju vai kultūras vērtību atdošana).
- Civiltiesībās (līgumu anulēšana ar abpusēju atdošanu).
- Krimināltiesībās (noziedzīgi iegūta īpašuma atgriešana upurim).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.