rentgenmikroskopija
"Rentgenmikroskopija" ir attēlošanas metode, kas izmanto rentgenstarus, lai iegūtu lielas izšķirtspējas attēlus no materiālu iekšējās struktūras vai virsmas.
Tā ļauj pētīt objektus, kas ir pārāk mazi vai necaurredzami redzamajai gaismai, bet pārredzami rentgenstarojumam.
Galvenās iezīmes:
- Lielāka izšķirtspēja nekā optiskajā mikroskopijā.
- Spēja iekļūt materiālu iekšienē bez sagraušanas.
- Bieži izmanto sinhrotronos vai ar speciāliem rentgena avotiem.
Piemēri lietojumiem:
1. Bioloģijā — olbaltumvielu, šūnu vai audu iekšējās struktūras pētīšana.
2. Materiālzinātnē — mikrostruktūru, piemēram, sakausējumu vai kompozītmateriālu, analīze.
3. Paleontoloģijā — fosiliju iekšējā uzbūve bez fiziskas izgriešanas.
4. Mikroelektronikā — mikroshēmu vai to defektu vizualizācija.
Tehnoloģiju piemēri:
- Sinhrotronu rentgenmikroskopija (augsta starojuma intensitāte).
- Rentgena tomogrāfija (3D attēli).
- Soft X-ray microscopy (piemērots bioloģiskiem paraugiem).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.