reihskomisariāts
Reihskomisariāts (vācu: Reichskommissariat) bija nacistiskās Vācijas okupēto teritoriju administratīvā vienība Otrā pasaules kara laikā. Tas bija augstākā okupācijas pārvaldes forma, ko vadīja tieši Hitleram pakļauts "reihskomisars" (impērijas komisārs). Šīs struktūras tika izveidotas, lai pakļautu un ekonomiski izmantotu iekarotos apgabalus, bieži ar nākotnes kolonizācijas nodomiem.
Galvenās iezīmes:
- Tieša pārvalde no Berlīnes, apejot vācu militāro administrāciju.
- Izteikti represīva un iznīcinoša politika pret vietējo iedzīvotājiem (īpaši Austrumeiropā).
- Daļa no plašākiem "dzīves telpas" (Lebensraum) plāniem.
Piemēri:
1. Reihskomisariāts "Ostland"
Teritorija: Baltijas valstis, Baltkrievijas daļa.
Centrs: Rīga.
Prakse: Likvidēja valstu suverenitāti, ieviesa rasu hierarhiju, izmantoja ekonomiskos resursus Vācijas labā.
2. Reihskomisariāts "Ukraina"
Teritorija: Lielākā daļa mūsdienu Ukrainas (izņemot rietumu apgabalus).
Centrs: Rivne.
Prakse: Brutāla ekspluatācija graudu un izejvielu, masveida represijas, izsīkstošs piespiedu darbs.
3. Reihskomisariāts "Norvēģija"
Teritorija: Okupētā Norvēģija.
Centrs: Oslo.
Atšķirība: Salīdzinoši mazāk represīvs (taču ar politisko represiju), vairāk koncentrējās uz stratēģisko kontroli un resursu pārvaldību.
4. Reihskomisariāts "Nīderlande"
Teritorija: Okupētie Nīderlandes apgabali.
Centrs: Hāga.
Atšķirība: Mēģināja integrēt nīderlandiešus kā "vāciskās rases" daļu, taču ar stingru nacistisko kontroli.
Vēsturiskā nozīme:
Šīs struktūras bija instrumenti nacistiskās agresijas un genocīda īstenošanai, īpaši Austrumeiropā, kur tās veicināja holokaustu un masveida civillaušu nogalināšanu. Lielākā daļa plānoto reihskomisariātu (piemēram, Kaukāzam) netika pilnībā īstenoti kara gaitu dēļ.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.