rečitatīvveida
"Rečitatīvveida" nozīme:
Tas apzīmē mākslas vai mūzikas veidu, kas atgādina rečitatīvu — t.i., runas tuvu, deklamējošu stilu, kurā dominē ritms un intonācija, bet nav stingras melodiskas struktūras. Lietojams, lai raksturotu dzeju, prozu vai mūzikas fragmentus ar "stāstošu" vai deklamējošu raksturu.
Piemēri lietojumā:
1. Dzejā:
"Viņa dzejoļiem ir rečitatīvveida raksturs — tā ir kā ritmiska runa, kas vairāk stāsta, nekā dzied."
2. Mūzikā:
"Šī opera satur rečitatīvveida ariju, kur dziedātājs tuvinās runas intonācijai, lai nodotu sižeta detaļas."
3. Prozā (metaforiski):
"Autora stils šajā romānā ir rečitatīvveida — teikumi plūst kā monologs, uzsverot vārdu ritmu."
Īss skaidrojums:
Vārds cēlies no rečitatīvs (itāļu recitativo — "deklamējošs"), kas mūzikā norāda uz vokālu daļu, kurā dziedātājs stāsta sižetu, tuvu dabiskai runai. "Rečitatīvveida" nozīmē "līdzīgs rečitatīvam".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.