rečitatīvs
"Rečitatīvs" nozīme:
Tas ir mūzikas un teātra termins, kas apzīmē runveidīgu, ritmiski brīvu dziedājumu vai deklamēšanu, kurā valodas intonācija un teksta skaidrība dominār pār melodiju. Bieži lietots operā, oratorijās vai kantātēs, lai virzītu sižetu vai izteiktu emocionālus dialoga elementus.
Piemēri:
1. Operā – Piemēram, V. A. Mocarta operā "Dons Žuans" rečitatīvs pavada varoņu sarunas, bet ārijās izplūst pilnvērtīga melodija.
2. Baroka mūzikā – J. S. Baha passions bieži izmanto rečitatīvu, lai evangelists stāstītu Bībeles sižetu (piemēram, "Mateja passions").
3. Mūsdienu kontekstā – Dažās mūzikla skatuvēs vai džeza kompozīcijās rečitatīvs var būt brīvas formas runas un dziedāšanas sajaukums.
Īss definīcijas variants:
Rečitatīvs ir deklamējošs dziedājums, kurā vārdiem ir lielāka nozīme nekā melodijai.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.