"Reabilitēšanās" nozīme:
Tas ir process, kurā cilvēks atjauno savu veselību, spējas vai sociālo stāvokli pēc slimības, traumas, atkarības, sociālās izolācijas vai citiem negatīviem apstākļiem. Mērķis ir atgriezties pilnvērtīgā dzīvē, atjaunot fiziskās, psihiskās vai sociālās funkcijas.
Piemēri:
1. Medicīnā:
Pēc muguras kaulu traumas cilvēks piedalās reabilitēšanās programmā, lai atgūtu kustību spējas un spēku ar fizioterapeijas palīdzību.
2. Sociālajā jomā:
Persona, kas atbrīvota no cietuma, veic reabilitēšanās kursus, lai apgūtu jaunas profesijas prasmes un atgrieztos sabiedrībā kā pilntiesīgs loceklis.
3. Psiholoģijā:
Pēc depresijas cilvēks iet caur reabilitēšanās procesu, iekļaujot psihoterapiju un atbalsta grupas, lai atjaunotu emocionālo līdzsvaru.
Saistītie termini:
- Rehabilitācija (biežāk lietots sinonims)
- Atveseļošanās (vairāk uz akūtu veselības atjaunošanos)
- Integrācija (jauna dzīves posma iesākšana pēc atjaunošanās)
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.