rādiusvektors
"Rādiusvektors" ir fizikas un matemātikas termins, kas apzīmē vektoru, kas savieno koordinātu sistēmas sākumpunktu (parasti \( O(0;0) \) plaknē vai \( O(0;0;0) \) telpā) ar kādu citu punktu. Tas raksturo punkta atrašanās vietu attiecībā pret izvēlēto sākumpunktu.
Īsumā:
Tas ir novietojuma vektors, kas norāda punkta koordinātas telpā.
Piemēri:
1. Plaknē
Ja punkts \( A \) atrodas koordinātās \( (3, 4) \), tad tā rādiusvektors ir:
\[
\vec{r_A} = 3\vec{i} + 4\vec{j}
\]
kur \( \vec{i} \) un \( \vec{j} \) ir koordinātu asu vienību vektori.
2. Telpā
Punkts \( B(2, -1, 5) \) rādiusvektors:
\[
\vec{r_B} = 2\vec{i} - \vec{j} + 5\vec{k}
\]
3. Fizikā (kustības aprakstā)
Ja materiāls punkts kustas, tā rādiusvektors mainās laikā:
\[
\vec{r}(t) = x(t)\vec{i} + y(t)\vec{j}
\]
Piemēram, vienmērīgai kustībai pa taisni: \( \vec{r}(t) = (v_x t)\vec{i} + (v_y t)\vec{j} \).
Lietojums:
- Ģeometrijā – punkta atrašanās vietas raksturošana.
- Fizikā – kustību, spēku vai lauku aprakstā (piemēram, planētas kustība ap Sauli, kur rādiusvektors savieno Saules centru ar planētu).
- Inženierzinātnēs – objektu pozicionēšana robotikā vai grafiskā modelēšanā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.