radiotelefonija
Radiotelefonija ir sakaru veids, kurā tiek izmantoti radio viļņi, lai pārraidītu balss signālus starp diviem vai vairākiem punktiem. Tas atšķiras no parastās telefona līnijas, jo neprasa fizisku vadu savienojumu.
Galvenās nozīmes aspekti:
- Balss pārraide bez vadiem, izmantojot radiofrekvences.
- Bieži izmanto mobilajā sakarā (piemēram, automašīnās, kuģos, lidmašīnās).
- Var darboties gan caur mobilajām tīkla stacijām, gan tiešā režīmā (attālums ierobežots).
Piemēri:
1. Jūras radiotelefonija – kuģi izmanto īsviļņu vai VHF radiotelefonus, lai sazinātos ar ostām vai citiem kuģiem.
2. Mobilie telefoni – pirmās paaudzes (1G) bija būtībā analogās radiotelefonijas sistēmas.
3. Walkie-talkie – portatīvās ierīces, kas ļauj tiešu sarunu bez telefona tīkla (bieži izmanto būvniecībā, pasākumu organizēšanā).
4. Gaisa satiksmes kontrole – piloti un dispečeri sazinās, izmantojot radiotelefoniju.
Vēsturiski radiotelefonija bija svarīgs solis no vadu telefona uz mūsdienu mobilajiem sakariem. Mūsdienās termins biežāk lietots specializētās jomās (aviācija, jūrniecība, militārie sakari), jo ikdienā to aizstāj "mobilie sakari" vai "bezvadu telefons".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.