pusklejotāja
"Pusklejotāja" nozīme:
Tas ir sieviešu dzimtes vārds, kas apzīmē pusaudzi (parasti meiteni), kas atrodas pārejas periodā no bērnības uz jaunatni. Vārds ir veidots no vārdiem "pus-" (daļējs) un "klejotāja" (klaiņotāja, ceļotāja), tādējādi metaforiski norādot uz dzīves posmu, kad persona vēl "klejo" meklējot savu vietu, identitāti vai dzīves virzienu.
Piemēri lietojumā:
1. Dzejā:
"Pusklejotāja ar sapņiem acīs / Klīst pa dzimtās upes krastiem."
(Raksturīgs liriskam tēlam, kas simbolizē jaunības nemieru un meklējumus.)
2. Sarunvalodā:
"Mūsu mājās tagad dzīvo tipiska pusklejotāja — vienu dienu viņa grib būt māksliniece, otru — astronaute."
(Humoristisks apraksts par pusaudžu nepastāvīgajiem interesēm.)
3. Atsauce uz literatūru:
Latviešu folklorā "pusklejotājas" tēls bieži saistās ar meitu, kas dodas pasaulē piedzīvojumu meklējumos.
Piezīme:
Vārds nav plaši izplatīts ikdienas valodā, bet tiek lietots daiļliteratūrā, dzejā vai stilizētos aprakstos, lai uzsvērtu romantisku vai filozofisku pieeju pusaudža vecuma tematikai.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.