pusceļš
pusceļš v.- Puse no (ejamā, braucamā) ceļa. Nobraukts tikai p.
- Ejamā, braucamā ceļa viduspunkts. Nu mēs bijām pusceļā.
- Vieta ceļā, kas ir tālu no ceļa sākuma un beigām. Pusceļā ratiem salūza ass.
- Nepabeigts, līdz galam nepadarīts. lok. pusceļā; pārn. Mājas būve palika pusceļā. Pamest darbu pusceļā.
pusceļš -a, v.- Aptuvena puse no veicamā ceļa, attāluma. // Aptuvena puse no attālumā starp (parasti diviem) objektiem. // Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem. // Aptuvena puse no tā, kas jādara, jāveic. pārn.
Frazeoloģismi:- Palikt (arī apstāties) pusceļā - -- nepaveikt ko līdz galam.
- Palikt pusceļā - -- netikt pabeigtam (par ko iesāktu), netikt paveiktam līdz galam.
- Atstāt (arī pamest) pusceļā - -- nepabeigt (ko iesāktu), nepaveikt (ko) līdz galam.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'puscels' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.