"Pusbībele" ir saliktenis latviešu valodā, kas apzīmē pusizglītotu vai virspusīgi izglītotu cilvēku, kurš uzskata sevi par daudz zinošāku, nekā patiesībā ir.
Vārds veidots, apvienojot "pus-" (daļējs, nepilnīgs) un "bībele" (grāmata, simbols zināšanām). Burtiskā nozīme būtu "pusgrāmata" vai "daļēja zināšanu avots", bet tiek lietots metaforiski, lai raksturotu cilvēku ar ierobežotām, bet pašpārliecinātām zināšanām.
Piemēri lietojumam:
1. Vispārīgi par cilvēku:
"Viņš ir īsta pusbībele — izlasījis pāris populārzinātniskas grāmatas un tagad māca visus par kvantu fiziku."
2. Diskusijā par kļūdainām zināšanām:
"Foruma komentāros bieži sastopamas pusbībeles, kas bez izpratnes atkārto kļūdainus mītus."
3. Ironiski par pašpārliecinātību:
"Pēc divām lekcijās viņa jau uzskatīja sevi par eksperti — tieši tāda pusbībele."
Līdzīgas nozīmes vārdi:
- Zinātnieks (ironiski) — cilvēks, kurš uzskata sevi par zinātnieku bez pietiekamām zināšanām.
- Virsgabals (sarunvalodā) — cilvēks, kurš liekas gudrs, bet ir virspusīgs.
- Dilettants — amatieris, kas nodarbojas ar kādu jomu bez dziļām zināšanām.
Piezīme: Vārds nereti neskaitās pieklājīgs, to lieto ar negatīvu nokrāsu, lai kritizētu iedomību un virspusību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.