puņķi

"Puņķi" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē mazus, neizteiksmīgus, neveiklus cilvēkus (bieži vien ar nicinošu vai izsmējošu nokrāsu). Tas var attiekties arī uz bērniem, kas uzvedas nepaklausīgi vai uzmācīgi.

Piemēri:
1. "Kādi šitie puņķi te klīst — visu laiku kaut ko blēņojas!" (par nemierīgiem bērniem)
2. "Tā komanda ir tikai puņķi — ne spēka, ne prāta." (par vājiem sportistiem vai dalībniekiem)
3. "Nāc, puņķ, mājās, jau vakars!" (sarunvalodā, uzrunājot mazu bērnu, dažkārt ar maigumu)

Piezīme:
Vārds bieži lietots sarunvalodā, var būt pārnesuma nozīmē (piemēram, par neveikliem pieaugušajiem). Dažreiz tas tiek lietots arī kā mīļvārds maziem bērniem, bet kontekstam jābūt skaidram, lai izvairītos no aizvainojošas nokrāsas.

Įrašas
Paaiškinimas	"Puņķi" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē mazus, neizteiksmīgus, neveiklus cilvēkus (bieži vien ar nicinošu vai izsmējošu nokrāsu). Tas var attiekties arī uz bērniem, kas uzvedas nepaklausīgi vai uzmācīgi. Piemēri: 1. "Kādi šitie puņķi te klīst — visu laiku kaut ko blēņojas!" (par nemierīgiem bērniem) 2. "Tā komanda ir tikai puņķi — ne spēka, ne prāta." (par vājiem sportistiem vai dalībniekiem) 3. "Nāc, puņķ, mājās, jau vakars!" (sarunvalodā, uzrunājot mazu bērnu, dažkārt ar maigumu) Piezīme: Vārds bieži lietots sarunvalodā, var būt pārnesuma nozīmē (piemēram, par neveikliem pieaugušajiem). Dažreiz tas tiek lietots arī kā mīļvārds maziem bērniem, bet kontekstam jābūt skaidram, lai izvairītos no aizvainojošas nokrāsas.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.