"Puņa" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē pūkainu, mīkstu dzīvnieku (parasti kaķa vai suņa) spalvu vai vilnu, kā arī to kopumu.
Piemēri:
1. Kaķa puņa — mīkstas, pūkainas kaķa spalvas.
Kaķis atstāja puņu uz dīvāna.
2. Suņa puņa — bieži lieto, runājot par suņa izkritušo vilnu.
Pārģērbjoties, viņš pamanīja, ka uz svārkiem ir suņa puņa.
3. Puņas visapkārt — izteiciens, kas norāda uz dzīvnieku spalvu/vilnas daudzumu.
Pēc dzīvnieku ķemmēšas grīdā palika puņas.
Sinonīmi: pūkas, vilna, spalvas (kontekstā atkarībā).
Lietošana: Biežāk sarunvalodā, īpaši runājot par mājdzīvniekiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.