"Pūkaine" ir latviešu valodas lietvārds, kas nozīmē:
Nozīme:
Vieta, kur aug daudz pūkām (parasti niedrēm vai citiem ūdensaugiem ar pūkainām sēklām), vai arī pūkains augu audzis (piemēram, niedru vai grīšļu biezums).
Īsumā:
Tas apzīmē pūkainu (pūkām klātu) vietu vai biezāju ar pūkainiem augiem.
Piemēri:
1. Dabas aprakstā:
"Ezera krastā stiepjas liela pūkaine, kur vasaras beigās gaisā lido niedru pūkas."
2. Metaforiski (retāk):
"Bērna mati pēc ceļojuma bija kā pūkaine — sajukuši un pūkaini."
3. Vietvārdos:
Latvijā ir vairākas vietas ar nosaukumu "Pūkaine" (piemēram, purvs vai apdzīvota vieta), kas cēlušās no šīs ainavas iezīmes.
Piezīme:
Vārds "pūkaine" literatūrā un dialektos var lietot arī kā dzejisku sinonīmu vietām, kurās valda maigums, vieglums vai dabas burvība, saistībā ar pūku vieglo raksturu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.