pūfs
"Pūfs" latviešu valodā ir izsaukums, kas izsaka vieglumu, ātrumu, nenozīmīgumu vai kaut kā izzušanu/izzušošanu.
Galvenās nozīmes:
1. Ātrums/vieglums – apzīmē kaut kā ātru, nepamanāmu vai nenopietnu rīcību.
Piemērs: "Viņš pūfs — un jau bija prom!"
2. Nenozīmīgums – parāda, ka kaut kas ir niecīgs, viegli izdarāms.
Piemērs: "Šis uzdevums man bija pūfs."
3. Izzušana/pazūdšana – izsaka kaut kā momentālu izzušanu.
Piemērs: "Nauda aizgāja kā pūfs."
Citi lietojumi:
- sarunvalodā bieži lietots, lai raksturotu kādu, kas strādā pavirši, virspusēji ("strādāt pūfā").
- interjeksi veidā: "Pūfs! Visi plāni izjuka!"
Etimoloģija: Vārds cēlies no skaņu atdarinājuma (onomatopējisks), kas asociējas ar vieglu pūšanu, putekļu vai dūmu izklīšanu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.