pterozauri
"Pterozauri" (no grieķu valodas: _pteron_ — "spārns" un _sauros_ — "ķirzaka") ir izmirušu rāpuļu apakškārta, kas dzīvoja mezozoja ērā (pirms apmēram 228–66 miljoniem gadu). Tie bija pirmie mugurkaulnieki, kas attīstīja spēju aktīvai lidošanai, izmantojot ādas spārnus, kas pievienoti garām priekškājām.
Galvenās iezīmes:
- Lidošanai pielāgoti dobie, vieglie kauli.
- Spārni veidoti no ādas plēves, kas stiepjas no iegarenām priekškājām līdz ķermeņa sāniem.
- Daudziem bija izteikts ķīļveida knābis vai zobi.
- Dažādi pārstāvji: no maziem (līdz vārnas izmēram) līdz milzīgiem (ar spārnu plētumu līdz 10–12 metriem).
Piemēri:
1. Pterodaktils (_Pterodactylus_) — viens no pirmajiem atklātajiem pterozauriem, salīdzinoši mazs (spārnu plētums apmēram 1 metrs), dzīvoja vēlajā juras periodā.
2. Kecalkoatls (_Quetzalcoatlus_) — viens no lielākajiem zināmajiem lidojošajiem dzīvniekiem visos laikos (spārnu plētums līdz 10–12 metriem), dzīvoja vēlajā krīta periodā.
Svarīgi: Pterozauri nav dinozauri, bet gan to tuvākie radinieki, kas veido atsevišķu rāpuļu grupu. Tie arī nav putnu priekšteči (putni attīstījās no zemē dzīvojošiem dinozauriem).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.