psihoneiroze
"Psihoneiroze" ir vecs termins psihiatrijā, kas apzīmē funkcionālu garīgu traucējumu bez acīmredzamas organiskais pamata (piemēram, smadzeņu bojājuma). Tas aptver dažādas traucējumu formas, kurās cilvēks cieš no emocionālām, uzvedības vai fiziskām problēmām, kas saistītas ar psiholoģiskiem konfliktiem, bieži vien neapzinātiem.
Īss skaidrojums:
Tas ir psihisks traucējums, kas izpaužas kā trauksme, fobijas, kompulsīvas darbības vai fiziski simptomi (piemēram, sāpes, nogurums), bet nav saistīts ar smadzeņu struktūru bojājumiem vai citām fiziskām slimībām.
Piemēri:
1. Konversijas traucējums (agrāk — histērija) — kad emocionāls konflikts "pārvēršas" par fizisku simptomu, piemēram:
- Pēc smaga psiholoģiska stresa cilvēks zaudē spēju staigāt, lai gan medicīniskie pārbaudes neuzrāda nekādas kāju bojājumus.
2. Trauksmes neiroze — pastāvīga, nepamatota trauksme vai bailes, kas traucē ikdienas dzīvi, bet nav saistīta ar konkrētu bīstamu situāciju.
3. Obsesīvi kompulsīvs traucējums (agrāk iekļauts neirožu grupā) — piemēram, cilvēks atkārtoti mazgā rokas vai pārbauda durvis, lai mazinātu iekšēju nemieru.
Svarīgi: Mūsdienu psihiatrijā termins "psihoneiroze" vairs nav oficiālā diagnostiskā kategorija (piemēram, DSM-5 vai ICD-10 klasifikācijās). To aizstāj precīzāki diagnožu termini, piemēram:
- Trauksmes traucējumi
- Depresija
- Disociatīvie traucējumi
- Somatoformie traucējumi
Termins vēsturiski saistīts ar Freida teorijām par neapzināmiem konfliktiem un to ietekmi uz psihi un ķermeni.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.