psihomotorika
Psihomotorika ir cilvēka garīgo (psihisko) procesu un kustību (motorikas) savstarpējā saikne. Tas apzīmē, kā domāšana, emocijas un uztvere ietekmē kustības un fizisko darbību veikšanu, un otrādi — kā kustības ietekmē garīgo attīstību.
Īsumā:
Tas ir saikne starp prātu un kustībām.
Piemēri:
1. Bērna attīstībā — mazulis vispirms iemācās sēdēt, rāpot, staigāt (kustības prasmes), vienlaikus attīstot telpisko uztveri, koncentrēšanos un problēmu risināšanu.
2. Sportā — basketbolists metienu veic ne tikai ar muskuļu palīdzību, bet arī novērtē attālumu, aprēķina spēku un pieņem lēmumu daļu sekundes laikā.
3. Rehabilitācijā — pēc insulta cilvēks atjauno roku kustības, vingrojot arī uzmanību un koordināciju, lai atgūtu smalkās motorikas prasmes (piemēram, rakstīšanu).
4. Ikdienā — autovadītājs vienlaikus vada mašīnu, seko ceļa zīmēm, novēro satiksmi un reaģē uz pēkšņām situācijām — tas prasa psihomotorisko koordināciju.
Psihomotorika ir svarīga gan mācīšanās procesā, gan profesionālajā darbībā (piemēram, ķirurģijā, mūzikā, dejā), kur precīzas kustības ir saistītas ar ātru domāšanu un lēmumu pieņemšanu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.