pseidogotisks
"Pseidogotisks" (angļu: pseudogothic) ir termins, kas apzīmē mākslīgu, neīstu gotisko stilu — parasti attiecas uz mākslas, arhitektūras vai literatūras darbiem, kas mēģina atdarināt gotikas stila iezīmes, bet nav radīti vēsturiskajā gotikas periodā (12.–16. gadsimts) vai arī tiek uzskatīti par virspusējiem, neautentiskiem imitājumiem.
Īss skaidrojums:
Tas ir stila imitācija, nevis īsta gotika. Bieži lietots, lai raksturotu vēlākos (piemēram, 19. gadsimta eklektiskos) darbus, kas "pielāgo" gotiku modernām vajadzībām, vai mākslas darbus, kas tikai šķietami atgādina gotiku.
Piemēri:
1. 19. gadsimta neogotikas arhitektūra — piemēram, daudzas baznīcas vai pilis Eiropā un ASV, kas celtas industriālajā laikmetā, bet izmanto gotiskas formas (smailas arkas, rozetes, pinakļus). Tās ir pseidogotiskas, jo nav autentiskas viduslaiku būves.
2. Filmu vai videospēlu gotiskā vide — daudzas fantāzijas filmas (piemēram, Timija Bērtona darbi) vai spēles (piemēram, "Castlevania") rada gotisku atmosfēru, bet tā ir stilizēta, bieži pārspīlēta un nav vēsturiski precīza.
3. Literatūras žanri — daži 18.–19. gadsimta "gotiskie romāni" (piemēram, Anna Radklifa darbi) izmanto gotiskus motīvus (pilis, noslēpumi, šķietami spoki), bet tās ir romantiskas fantāzijas, nevis viduslaiku gotikas atspulgs.
Svarīgi:
Termins nereti nese arī negatīvu nokrāsu — tas var nozīmēt, ka darbs ir "pārāk teatrāls", "neorigināls" vai "vienkāršota gotikas kopija".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.