prozaiķis
"Prozaiķis" ir cilvēks, kas raksta prozu — literatūru, kas nav dzeja (t.i., stāsti, romāni, noveles, apceres u.c.).
Īsumā:
Tas ir prozas autors, literārs rakstnieks, kas strādā ar parasto, nerimto valodu, lai izstāstītu sižetus, aprakstītu tēlus un pārraistu domu vai stāstu.
Piemēri no pasaules literatūras:
1. Leo Tolstojs — krievu prozaiķis, romānu "Karš un miers", "Anna Kaļeņina" autors.
2. Ernests Hemingvejs — amerikāņu prozaiķis, pazīstams ar īsām, kodolīgām prozas formām (piemēram, "Vecis un jūra").
Piemēri no latviešu literatūras:
1. Rūdolfs Blaumanis — latviešu prozaiķis, darbi: "Pazudušais dēls", "Raudupiete", "Nāves ēnā".
2. Jānis Jaunsudrabiņš — pazīstams kā prozaiķis ar romānu "Aija" un atmiņu grāmatām.
Vārda lietojums teikumā:
- "Šis romāns pierāda, ka autore ir talantīga prozaiķe."
- "Latvijā 20. gadsimta sākumā strādāja daudz ievērojamu prozaiku."
Sinonīmi: prozas rakstnieks, stāstnieks (kontekstā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.