provocēt
provocēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju, pārej.- Musināt, kūdīt (uz kādu darbību, parasti - lai kaitētu darītājam); izaicināt. P. kādu uz vardarbību. P. streikotājus. demonstrantus. P. kādu uz runu.
- Ierosināt, radīt, izraisīt. P. strīdu, konfliktu, sadursmi, karu.
- Mākslīgā ceļā panākt (slimības uzliesmojumu). P. malārijas lēkmi.
provocēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.- Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izaicināt, musināt, kūdīt (kādu veikt kādu darbību), lai (tam) kaitētu; nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izraisīt (kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; tīši izraisīt nevēlamu personīgu situāciju (kādam).
- Izraisīt (slimību, slimības uzliesmojumu). parasti
3. pers.; med. |
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'provocet' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.