Proletariāts ir sociālā klase, kas nepieder ražošanas līdzekļiem (rūpnīcām, zemei, iekārtām) un iztiek, pārdodot savu darbaspēku par algu. Šis termins īpaši izmantots marksismā, kur proletariāts tiek uzskatīts par revolucionāru spēku, kas cīnās pret buržuāziju (kapitālistu šķiru).
Piemēri:
1. Rūpniecības strādnieks 19. gadsimta fabrikā – viņš strādā par algu, bet nepieder mašīnām vai rūpnīcai.
2. Mūsdienu līgumdarbs – piemēram, apkopējs, kurš strādā uzņēmumā, bet nav īpašnieks un nav nodrošināts ar stabilu darba līgumu.
3. Pakalpojumu nozares darbinieks – piemēram, restorāna oficiants vai piegādātājs, kas pelna algu, bet nepārvalda uzņēmuma resursus.
Īsumā: Proletariāts ir strādājošā šķira, kura dzīvo no algas, nevis no kapitāla vai īpašuma.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.