"Priekšfeodāls" nozīme:
Tas apzīmē sabiedrisko attiecību vai sabiedrības struktūru pirms feodālisma pilnīgas izveidošanās. Šis termins parasti attiecas uz pārejas periodu no agrīnām sabiedrībām (piemēram, cilšu vai agrīnām valstīm) uz klasisko feodālo sistēmu, kurā valda zemes īpašuma un personisko pakļautību attiecības.
Galvenās iezīmes:
- Vēl nav pilnībā izveidojusies feodālā hierarhija (senjors-vasalis).
- Valda agrāras kopienas vai vājas centralizētas varas struktūras.
- Bieži vien pastāv vergu vai pusbrīvo zemnieku (kolonu) darba formas.
Piemēri:
1. Senās Romas vēlīnā perioda (3.–5. gs.) var uzskatīt par priekšfeodālu, jo lēnām parādās kolonāts (zemnieki piesieti pie zemes) un aristokrātijas ietekme pieaug, taču vēl nav izveidojusies vasalitāte.
2. Franku valsts Merovingu laikā (5.–7. gs.) – karalis dāvinājis zemes karavīriem, bet vēl nav stabila feodālā lēņu sistēma; pastāv brīvās zemnieku kopienas un vergi.
3. Kijivas Krievzeme 9.–11. gs. – valda kņazu vara un družina (karavīru vienība), bet zemnieki vēl nav pilnībā piesieti pie zemes, nav tipiskas feodālās pakārtības.
Īsumā:
"Priekšfeodāls" ir pārejas posms uz feodālismu, kurā jau parādās tā elementi (piemēram, zemes atkarība), bet sistēma vēl nav nostabilizējusies.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.