"Prezbiteris" ir kristietībā:
1. Nozīme – baznīcas kalps, kas parasti vada draudzi, sludina un veic sakramentus (piemēram, svētī laulības). Bieži lietots kā sinonīms vārdam "mācītājs", īpaši protestantu tradīcijās.
2. Piemēri lietojumā:
- "Prezbiteris svētdienas dievkalpojumā sludināja par žēlastību."
- "Mūsu draudzes prezbiteris palīdzēja ģimenei grūtos brīžos."
3. Konteksts:
- Protestantismā (piemēram, luterāņu, baptistu draudzēs): prezbiteris ir ordinēts garīdznieks.
- Katolicismā: termins retāk lietots, tur parasti lieto "priesteris" vai "garīdznieks".
- Vēsturiski: senajā baznīcā prezbiteris bija vecākais, kas pārvaldīja draudzi.
Īsumā: Prezbiteris ir kristīgu draudžu garīgais vadītājs, kas veic pastoralos pienākumus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.