prerafaelisms
"Prerafaelisms" (angļu: Pre-Raphaelitism) ir 19. gadsimta vidus mākslas un literatūras kustība Anglijā, kas radās kā protesta reakcija pret dominējošo Viktorijas laikmeta akadēmisko mākslu un industriālās revolūcijas ietekmi. Tās mērķis bija atgriezties pie mākslas tiešuma, detalizētības un morālā spēka, kas bija raksturīgs māksliniekiem pirms Renesanses gleznotāja Rafaela (tāpēc nosaukums "pirms Rafaela").
Galvenās iezīmes:
- Dabisku, spilgtu krāsu izmantošana.
- Detalizēti, gandrīz fotoreālistiski attēloti motīvi.
- Bieži reliģiskas, literāras vai viduslaiku tēmas.
- Emociju un morālo vērtību izcelšana.
Piemēri:
1. Džona Evereta Millais glezna "Ofēlija" (1851–1852) – attēlo Šekspīra varoni no "Hamleta", kas grimst upē. Darbā redzama apbrīnojama dabas detaļu precizitāte (ziedi, augi) un emocionāls intensitāte.
2. Dante Gabriele Rossetti glezna "Beatrices svētki" (1864–1870) – simbolisks Dantes mīļotās Beatrices attēlojums, kas pārstāv ideālu skaistumu un garīgumu, ar raksturīgu prerafaelītu stilu: dekoratīvas detaļas, mistisks noskaņojums.
3. Viljama Holmena Hanta glezna "Gaismas pasaule" (1851–1854) – reliģisks sižets, kurā Jēzus simbolizē garīgo gaismu. Spilgtas krāsas un morāla vēstījuma uzsvars.
Literatūrā prerafaelītu dzejā (piemēram, Rossetti darbos) bieži sastopamas viduslaiku, fantāzijas un mīlas tēmas, ar tēlainu valodu un emocionālu dziļumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.