predikativitāte
Predikativitāte ir valodniecības termins, kas apzīmē izteikuma locekļa spēju veidot teikumu kopā ar teikuma gramatisko pamatu (parasti ar darbības vārdu). Tas attiecas uz vārdiem vai frāzēm, kas teikumā ir predikatīvs loceklis (izteikuma sastāvdaļa, kas raksturo teikuma priekšmetu un atbild uz jautājumu "kas? kāds? kāda?" utt.).
Īsumā: Predikativitāte ir vārda funkcija teikumā — būt teikuma predikāta daļu.
Piemēri:
1. "Viņš ir skolotājs."
Šeit "skolotājs" ir predikatīvs loceklis (papildinātājs), kas kopā ar darbības vārdu "ir" veido teikuma predikātu. Vārds "skolotājs" šajā teikumā izpilda predikatīvu funkciju.
2. "Bērni palika priecīgi."
"priecīgi" ir predikatīvs loceklis (apstākļa vārds predikatīvā lietojumā), kas raksturo teikuma priekšmetu "bērni" un veido predikātu kopā ar darbības vārdu "palika".
3. "Šis uzdevums šķiet grūts."
"grūts" ir predikatīvs loceklis (īpašības vārds), kas kopā ar darbības vārdu "šķiet" veido saliktu predikātu.
Svarīgi:
- Predikatīvs loceklis bieži sasaucas ar teikuma priekšmetu (piemēram, dzimtē, skaitlī, personā: "Viņa ir talantīga").
- Predikativitāte nav vārda pastāvīga īpašība, bet funkcija teikumā. Piemēram, vārds "skaists" var būt predikatīvs ("Zāle ir skaista") vai nepredikatīvs ("Skaistā zāle zaigo").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.