prastība
"Prastība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē prasmes, zināšanas vai meistarību kādā jomā. Vārds izsaka spēju veikt kaut ko kvalificēti, ar pieredzi un izpratni.
Piemēri lietojumā:
1. Vispārīgi par prasmēm:
"Viņa prastība spēlēt klavieres pārsteidza visus klātesošos."
(Spēja/profesionalitāte mūzikā.)
2. Par praktisku iemaņu:
"Amatnieka prastība ar koka apstrādi bija redzama katrā detaļā."
(Meistarība amatniecībā.)
3. Par teorētisku zināšanu pielietojumu:
"Studentu prastība risināt sarežģītas problēmas izcēlās konkursā."
(Zināšanu pielietošanas spējas.)
Sinonīmi: prasme, iemaņa, meistarība, kvalifikācija, zināšanas.
Antonīmi: neprasme, neveiklība, nezīšana.
Piezīme:
Vārds "prastība" literārajā valodā lietots retāk nekā "prasme", bet tas ir stilistiski neitrāls un piemērots gan ikdienas, gan formālai runai.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.