"Prākrits" (angliski: Prakrits) ir senās Indijas viduslaiku indoāriešu valodas, kas attīstījās no senindiešu valodas sanskrita. Tās bija ikdienas sarunvalodas, kā arī literārās valodas dažādos reģionos, izmantotas gan budistu un džainu svētajos tekstos, gan dramaturģijā.
Īss skaidrojums:
Prākriti bija dabiski attīstījušās populārās valodas, pretstatā mākslīgi strukturētajam sanskritam. Tās ietvēra dažādus dialektus, piemēram, pāli, šauraseni, mahārāštrī u.c.
Piemēri:
1. Pāli – Budisma "Tipitaka" kanoniskā valoda.
2. Ardhamāgadhī – Džainu svēto tekstu valoda.
3. Mahārāštrī – izmantota klasiskajā dzejā (piemēram, "Gāthāsaptaśatī").
4. Šaurasenī – izplatīta dramās kā sieviešu un vienkāršu varoņu valoda.
Prākritu valodas ietekmēja mūsdienu indoāriešu valodu (piemēram, hindi, bengāļu, marathu) veidošanos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.