pozitronijs
"Pozitronijs" ir īslaicīga atomu sistēma, kas sastāv no pozitrona (elektrona antideļiņa) un elektrona, kas riņķo ap savu kopējo masas centru. Tas ir līdzīgs ūdeņraža atomam, bet protona vietā ir pozitrons. Pozitronijs pastāv ļoti īsu laiku (nanosekundes līdz mikrosekundes), pēc tam notiek anihilācija — pozitrons un elektrons saduras, pārvēršoties par gamma starojumu.
Piemēri:
1. Pozitronu emisijas tomogrāfija (PET) medicīnā:
Pozitronijs veidojas ķermenī, kad radioaktīvās vielas izstarotie pozitroni satiekas ar elektroniem. Anihilācijas radītie gamma kvanti tiek izmantoti attēlu veidošanai.
2. Pozitroniju ķīmija un fizikas pētījumi:
Izmanto materiālu struktūru analīzei, piemēram, izpētot poras vai defektus cietvielās, jo pozitronija dzīves ilgums mainās atkarībā no vides.
3. Astrofizikā:
Pozitronija anihilācijas gamma starus novēro kosmosā, lai pētītu antimatērijas procesus (piemēram, aktīvo melno caurumu vai pulsāru tuvumā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.