Postmodernisms ir plašs kultūras, mākslas, filozofijas un literatūras virziens, kas 20. gs. otrajā pusē izvirzīja relativismu, fragmentāciju, ironiju un tradicionālo autoritāšu (patiesības, vēstures, zinātnes) apstrīdēšanu. Tas noraida "lielos stāstus" (ideoloģijas, absolūtās patiesības) un uzsver daudzveidību, pastišu, intertekstualitāti un spēli ar formām.
Galvenās iezīmes:
- Relativitāte: Patiesība ir atkarīga no konteksta, viedokļa.
- Fragmentācija: Darbi bieži ir salikti no daļām, bez lineāras struktūras.
- Ironija un pastišs: Citēšana, māksliniecisko stilu sajaukšana, bieži ar humoru vai attālinājumu.
- Autoritates dekonstrukcija: Tiek apšaubītas pastāvošās normas un hierarhijas.
Piemēri:
1. Literatūrā:
Italo Kalvīno romāns "Ja kādu ziemas naktī ceļinieks" (1979) – lasītājs kļūst par varoni, stāsts nepārtraukti pārtraukts, spēle ar literārajām konvencijām.
2. Arhitektūrā:
Venturi, Skots Brauns un partneru biroja projekti – klasisko formu kombinēšana ar moderniem elementiem, ironiska vēstures atsauču lietošana (piemēram, "Vanna Venturi māja").
3. Kino:
Kventina Tarantīna filma "Melnulis" (1994) – laika struktūras fragmentācija, žanru sajaukšana, intertekstualitāte.
4. Filozofijā:
Žaka Deridā dekonstrukcija – valodas un teksta analīze, lai atklātu iekšējās pretrunas un nozīmes nestabilitāti.
Īsumā: Postmodernisms ir reakcija uz modernisma ticību progresam un universālajām patiesībām, uzsverot daudzveidību, kontekstuālumu un kultūras kodu spēli.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.