Porozitāte nozīmē materiāla vai vielas spēju saturēt tukšumus (poras) savā struktūrā. Tas raksturo, cik liela daļa no materiāla tilpuma ir tukšumi, kas parasti spēj uzsūkt vai izlaist šķidrumus, gāzes.
Īss skaidrojums:
Porozitāte mēra tukšumu daudzumu materiālā. Augsta porozitāte nozīmē daudz poru, zema porozitāte — maz.
Piemēri:
1. Akmeņogles — augsta porozitāte, tāpēc tās labi uzsūc mitrumu un gāzes.
2. Keramikas podi — zema porozitāte, ja tie ir glazēti, pretējā gadījumā ūdens var iesūkties.
3. Zemes augsne — poraina, lai saknes varētu gūt skābekli un ūdeni.
4. Putuplasts — ļoti porains, tāpēc tas ir labs siltumizolators.
5. Kauls — dabīgi porains, kas nodrošina elastību un vieglumu.
Lietojums:
Termins bieži lietots ģeoloģijā, būvniecībā, materiālzinātnē un bioloģijā, lai raksturotu materiālu caurlaidību vai uzsūcējspēju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.