polovcietis
"Polovcietis" ir vēsturisks termins, kas apzīmē Kipčaku (arī Kumānu) tautas piederīgo — klejotāju stepju tautu, kas 11.–13. gadsimtā dzīvoja mūsdienu Kazahstānas, Dienvidkrievijas un Ukrainas stepju reģionos. Viņi bija pazīstami kā izveidrotie karotāji, kas bieži konfliktēja ar Kijivas Krievzemi un Bizantiju.
Īss skaidrojums:
Polovcieši (kipčaki/kumāni) bija turku izcelsmes stepju klejotāji, kas Eiropas vēstures avotos bieži minēti kā "kumāni" vai "kipčaki".
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"12. gadsimtā Kijivas kņazi bieži karojja pret polovciešiem stepēs, lai aizsargātu savas dienvidu robežas."
2. Literatūrā (krievu hronikās):
"Igors kņaza karagājiens' (Slovo o polku Igoreve) stāsta par krievu karagājienu pret polovciešiem un kņaza Igora sagūstīšanu."
3. Etnisko attiecību piemērs:
"Daļa polovciešu pēc pakļaušanas sajaucās ar Zelta Ordas iedzīvotājiem, ietekmējot mongoļu-turku kultūru."
Piezīme: Mūsdienās tiešie polovciešu pēcteči ir dažas turku tautas, piemēram, kazahi, karakalpaki un kirgīzi, kuru senči ietilpa Kipčaku savienībā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.